Savā ceļojumā cauri dievišķās varas vēsturei es atkal un atkal nonāku pie vienas vienkāršas atziņas: katrs laikmets pārvieto svēto. Dažas tautas iztēlojās…
Kad altāri sāk brukt, tronis ilgi nepaliek tukšs…
Iepriekšējā nodaļā paplašinājis skatupunktu, tagad atgriežos pie Rietumu ceļa. Šeit cīņa par dievišķo varu iegūst veidolu, kas palīdzēs veidot…
Kad iztēlojos sevi varenā katedrālē, es saprotu, kā svēta kārtība var šķist tik pilnīga, ka izdzēš apvārsni. Akmens, gaisma, dziedājums un…
Ja klasiskā senatne varu bieži mācīja runāt saprāta, likuma un impērijas valodā, tad viduslaiku pasaule mācīja tai runāt ar vēl dziļāku…
Pat izsekojis monoteisma uzplaukumam, es jūtu, ka man jāatgriežas pie grieķu pasaules apgleznotajām kolonādēm. Vēsturiski un iztēlē klasiskā…
Man šķiet, ka pastāv tāda nakts, kas īpaši pieder tuksnesim. Tā nav mežu maigā nakts, kur lapas un ūdeņi it kā kopā čukstētu…
Atstājot aiz sevis agrākās cilvēka dzīves pirmos altārus, kapus un svētās ainavas, es atrodu sevi ejam pretī pašu agrāko… akmens ģeometrijai
Kad mēģinu izsekot dievišķās varas vēsturei atpakaļ līdz tās sākumam, es nesāku ar ķēniņiem, rakstiem vai tempļiem. Es sāku ar cilvēkiem…
Man šķiet, ka vārdi var pārdzīvot pasaules, kas tiem sākotnēji piešķīra spēku. Tie pāriet no laikmeta laikmetā kā nodilušas monētas, to attēli pa pusei izdiluši, bet tomēr…
Es nedomāju, ka šī grāmata sākās kā arguments. Drīzāk tā sākās kā tik parasta brūce, ka sākumā es nespēju to nosaukt vārdā…