Grāmatas Thrones of the Invisible (Neredzamā troņi) noslēdzošajās nodaļās es apgalvoju, ka to, ko mēs noliekam augstākajā vietā, atklāj nevis tik daudz tas, ko mēs sakām, cik tas, kam mēs ļaujam aprīt savas dienas. Mans priekšlikums tur ir apzināti vienkāršs: dziļākais dzīves mēr
Grāmatas Thrones of the Invisible (Neredzamā troņi) pēdējās lappusēs es mēģinu nosaukt to, kam, manuprāt, būtu jāieņem augstākā vieta, tiklīdz mēs pārstāsim automātiski klanīties izaugsmes, tirgus un algoritma priekšā. Es to saucu par iekšēju izaugsmi, kas noturēta ārējā līdzsvar
Grāmatas Thrones of the Invisible (Neredzamā troņi) noslēdzošajās nodaļās es apgalvoju, ka to, ko mēs noliekam augstākajā vietā, atklāj nevis tik daudz tas, ko mēs sakām, cik tas, kam mēs ļaujam aprīt savas dienas. Mans priekšlikums tur ir apzināti vienkāršs: dziļākais dzīves mēr
